Valmieras pilsētas un starpnovadu LMA iesaka: seminārs, 28.10.2010., Valmieras pilsētas 3.PII „Sprīdītis”

Iesakām2010.gada 28.oktobrī plkst.10.00 Valmieras pilsētas 3.PII "Sprīdītis" notiks seminārs Valmieras pilsētas un apkārtējo novadu logopēdiem "Logopēdijas dokumentācija, normatīvie akti, noteikumi. Kustību un fizisko aktivitāšu nozīme bērniem ar runas un valodas traucējumiem".

Būs iespēja iepazīties ar SIA Orchid piedāvāto produkciju: attīstošās spēles, rotaļlietas.


LMA vadītāja, logopēde Ilona Tropa

Ilona Tropa

LR1 “Mēs kopā” | Pie logopēdes Ilonas Tropas Valmierā

Latvijas Radio pie logopēdes Ilonas Salnas2010.gada nogale atnesa pārmaiņas dabā – sniegs ar stipru vēju atgādināja, ka pēc rudens vienmēr iestājas ziema. Rūpes bija pieaugušajiem: par mašīnas riepām, par notīrītu mājas pagalmu, par siltākām drēbēm… Bet bērniem aizraujošu notikumu pilns laiks: varēja sākt velt sniega bumbas, pikoties, baudīt patīkamas emocijas, izkustēties un ar sārtiem vaigiem atgriezties mājās. Tad jau žāvēt cimdus, zeķes, zābaciņus un dzert siltu tēju, pārrunāt iespaidus un kalt plānus nākamai sniega reizei.

Visu notikumu virpulī bija arī kāds pavisam neierasts pasākums – pie mums ciemos atbrauca radio no Rīgas. Tas taču nav katru dienu!

Gada beigās no Latvijas Radio 1 piezvanīja žurnāliste Zaiga Grīnberga un piedāvāja ierakstīt raidījumu par logopēdiju. Protams, raidījumā neiztikt bez galvenajiem varoņiem: bērniem un viņu vecākiem. Un tā – norunājām tikšanos Valmieras Valodas terapijas centrā.

Visi mazliet satraukti, bet priecīgi un darbīgi sapulcējāmies: Nikola ar mammīti, Rojs ar brāļiem un mammīti, Nauris ar mammīti.

Žurnāliste iepazinās ar Valodas terapijas centru bērnu dārzā “Sprīdītis”, iztaujāja gan mammas, gan bērnus, gan logopēdi Ilonu Salnu, kā arī skatījās, kā bērni draudzīgā pulciņā darbojas kopīgā logopēdijas nodarbībā.

Pēc labi padarīta darba bija našķi un kopīgas rotaļas. Mammas savā starpā varēja dalīties pieredzē. Bet visa Latvija, pateicoties Latvijas Radio 1, ko vairāk uzzināja, cik liela nozīme cilvēka dzīvē ir valodai un cik svarīgi valodas un runas traucējumus pamanīt un novērst pēc iespējas agrāk.

Pēc manas 14 gadu logopēdes darba pieredzes nākas secināt, ka līdz 30% bērniem no 3 – 11 gadiem ir valodas un runas traucējumi. Tiem aizvien ir tendence kļūt sarežģītākiem, komplicētākiem, līdz ar to arī ilgāk un grūtāk traucējumus kompensēt, labot. Pašreiz logopēdiskā palīdzība bērniem balstās tikai uz ieinteresētiem izglītības iestāžu vadītājiem, vecākiem, kuriem rūp bērna izaugsme un logopēda iniciatīvu veidojot mācību materiālus un pašizglītojoties. Valsts šajā procesā iesaistīta, maigi izsakoties, visai minimāli. Informācijas par logopēda darbu sabiedrībai būtībā nav nekādas. Vienīgais ceļš kā izkustināt vezumu no vietas ir regulāri informēt sabiedrību un izdarīt konstruktīvu spiedienu uz politiķiem. Tieši tāpēc šāda, lai arī īsa, tikšanās ar kādu no lielajiem valsts medijiem ir īpaši vērtīga.

Latvijas Radio 1 žurnālistes Zaigas Grīnbergas un logopēdes Ilonas Salnas sadarbības rezultātā tapa apmēram 20 minūšu raidījums par logopēdiju “Mēs kopā”, kuru tagad var noklausīties arī mūsu portālā logopedija.eu.

Audio:










LMA vadītāja, logopēde Ilona Tropa

Ilona Tropa

Domāsim un darīsim kopā: pacietīgi, metodiski pareizi un ar mīlestību

Antropologs un pētnieks Džeimss P.Spredlijs (James P. Spradley) ir teicis, ka valoda ieņem tik lielu vietu cilvēka pieredzē, ka cilvēki valodu uzlūko kā pašsaprotamu. Valodu lietojam runājot, lasot, stāstot, rakstot un valoda nepieciešama arī domājot, plānojot, rēķinot, dziedot, klausoties… Ja bērnam (arī pieaugušajam) ir kavēta vai traucēta valodas attīstība, tad traucēti ir arī visi nosauktie procesi un darbības.

Ir bērni, kuri skaidri un saprotami runā jau 2 gadu vecumā. Viņu vārdu krājumā ir pat 300 vārdu un lieliski priekšnoteikumi, lai turpinātu augt un mācīties gudrības, tai skaitā apgūtu svešvalodas, cik nu katram bērnam ļauj viņa intelektuālais potenciāls.

Ir bērni, kuru valodiņa raisās pakāpeniski, nesteidzīgi, katru dienu mācoties pa kripatiņai. Arī tas ir labi. Galvenais, ka notiek virzība bērnam pieņemamā tempā, nesteidzinot viņu.

Ir bērni, kuriem dažādu apstākļu dēļ valodas attīstība kavējas. Reizēm vecāki un apkārtējie to nepamana, jo no bērna, kamēr viņš nav skolnieks, neviens neprasa konkrētu rezultātu. Taču vecāki ir tie, kuriem jāuzņemas atbildība, kā un cik labi bērns runās.

Statistika liecina, ka 15–20% bērniem pirmsskolas vecumā ir valodas problēmas – šādos gadījumos jāmeklē logopēda profesionālā palīdzība:

  • sāk runāt vēlu (4–5 gadu vecumā);
  • nepareizi izrunā vai neizrunā nemaz kādu skaņu;
  • ilgi runā savā valodā, kuru saprot tikai paši tuvākie cilvēki;
  • neizprot apkārtējo runu.

Bērniem, kuriem ir valodas traucējums, vispirms jāapgūst mātes valoda. Tas tāpēc, ka jau bērniņu gaidot viņam formējas mātes valodas izjūta, ritms, fonētiskās īpatnības, kas katrai valodai ir atšķirīgas. Par svešvalodas mācīšanos vai divvalodību nevar būt ne runas, kamēr bērnam ir traucēta mātes valodas apguve. Jāpieliek visas pūles, lai pēc iespējas ātrāk un veiksmīgāk valodas traucējums tiktu novērsts vai kompensēts.

Galvenie vaļi, kas pozitīvi ietekmē valodas attīstību ir:

  • nodarboties ar vārdu krāšanu: runāt, skaidrot, rādīt, nosaukt, lai vairojas vārdu krājums;
  • spēlēt spēles, jo tas māca komunicēties, veidot sadarbību;
  • grāmatu lasīšana, jo tas rosina iztēli, māca klausīties, attīsta uzmanību, veicina sapratni.

Tā kā valodas attīstība iet roku rokā ar bērna vispārējo attīstību (fizisko, garīgo), tad jārūpējas, lai bērnam tiktu nodrošināti attīstībai labvēlīgi apstākļi. Aktīvs bērns – aktīva valoda! Ne tikai jārada kustībām piemērota vide, bet arī jāmudina kustēties. Nevis aizliegt (Nekāp uz krēsla! Neaiztiec lampu!), bet motivēt darīt labas un pareizas lietas.

Lai mācītu bērnu, jābūt pieredzei, intuīcijai, pacietībai, mīlestībai. Katra no jauna apgūta prasme ir milzīgs ieguldījums bērna attīstībā, jo tas paver ceļu apgūt ko sarežģītāku. Brīžiem pietiek tikai ar piemēru, reizēm jāatkārto 3, 8,…1000 reizes, kamēr viss rit gludi. Dažreiz pareizi ieguldītais darbs uzreiz nenes vēlamo rezultātu, taču jebkurā gadījumā tas procesu uz priekšu ir pavirzījis.

Bērnam nepietiek, ja viņu piebāž ar gudrībām: lasa 4 gadu vecumā, zina reizrēķinu 6 gados, brīvi darbojas ar datoru 5 gados, runā kādā svešvalodā jau 3 gadu vecumā. Tas ir jauki, bet jāatceras, ka bērna attīstībai pamatā jābalstās uz labu fizisko veselību, veselīgu pārtiku, noteiktu pareizu dienas plānojumu.

Jāapzinās, ka nav iespējams sākt bērnu mācīt tad, kad mums iegribas vai beidzot ir brīvs laiks, līdzekļi un vieta. Nevar no bērna prasīt labas svešvalodas zināšanas, ja klibo dzimtās valodas apguve. Ja bērns 15 gados lasa slikti vai kļūdaini raksta, nekādi nevar sākt no pamatu apgūšanas kā 7 gados. Tas vilciens ir nokavēts. Šādos gadījumos jāmeklē ceļi, kā mazināt sekas. Tas ir daudz sarežģītāk un mazāk vainagojas panākumiem.

Jācenšas katrai lietai atrast pareizo laiku, līdzekļus un vietu – lai bērns augtu laimīgs un vecākiem būtu prieks par to!
Ja ir kādi jautājumi, idejas, nepieciešama palīdzība, vēlaties diskutēt par logopēdiju – droši sazinieties ar mani.


LMA vadītāja, logopēde Ilona Tropa

Ilona Tropa

Domāsim un darīsim kopā: dzirde un tās ietekme uz runas un valodas attīstību bērniem

Dzirde un tās ietekmeApkārtējo pasauli mēs visi uztveram ar maņu palīdzību. Viena no tām ir dzirde. To nevar apturēt ne uz mirkli, tā darbojas nepārtraukti, neatpūšas pat naktī un turpina uztvert apkārtējās skaņas un trokšņus.

Laba dzirde ir priekšnoteikums, lai cilvēks varētu apgūt valodu un spētu runāt. Jau 20.nedēļā mammas puncī bērniņš sāk dzirdēt pirmās skaņas: sirdspukstus, mammas balsi.

Zīdainītis 4-6 nedēļu vecumā reaģē uz vecāku balsi, sarunām, papīra čaukstēšanu, meklē ar skatienu skaņas avotu. Šajā vecumā svarīgi darboties ar sadzirdēšanu: grabināt bērnam dažādi skanošus grabulīšus, plaukšķināt plaukstas, dziedāt melodijas. Labi, ja dzied gan tētis, gan mamma, tā bērniņš mācās atpazīt balsis. Skaņām vajadzētu būt ne visai skaļām, lai saudzētu dzirdi.

3-5 mēnešu vecumā bērns sāk dūdot, gugināt – runāt dažādu skaņu sakopojumus (nga, bu, ngu). Bērniņš jau smaida un smejas.

6-9 mēnešu vecumā bērns reaģē uz mūziku, kas skan radio, TV. Sākas aktīvais lalināšanas periods, kad bērna runā parādās vienādu zilbju virknītes (te-te, ma-ma, pa-pa, ba-ba), bet tie ir neapzināti vārdiņi, tikai zilbes. Bērns kļūst nemierīgs, ja parādās nepazīstami trokšņi, kurus viņš iepriekš nav dzirdējis – tāpēc svarīgi bērnu ar apkārtējiem trokšņiem iepazīstināt pakāpeniski.

Kad bērniņš sasniedzis gada vecumu, viņa runā parādās pirmie vārdi, kurus dažreiz saprot tikai mamma un tētis. Šis ir aktīvais staigātsākšanas periods. Tiklīdz bērns sāk staigāt, arī vārdu krājumā parādās milzumdaudz jaunu vārdu. Ja dzirde ir traucēta, tad pirmie vārdiņi parādīsies daudz vēlāk, tie būs izteikti tikai kā atsevišķas zilbes, lēni papildināsies vārdu krājums. Ja dzirdes traucējums ir spēcīgs, tad bērniņš var nemaz nerunāt.

Par dzirdes traucējumu var liecināt nepareiza skaņu izruna, pārāk skaļa runāšana, maz vārdu bērna vārdu krājumā, bērns ir pārāk aktīvs un kustīgs (vecākiem un skolotājiem liekas, ka nerātns), mīl darboties vienatnē, bērnam ir maz draugu.

Ja dzemdību nodaļā zīdainītim ir veikta dzirdes pārbaude, tad vecāki var būt mierīgi, ka viss ar bērna dzirdi ir kārtībā. Ja šāda pārbaude nav notikusi, tad dzirdi bērnam vēlams pārbaudīt, konsultējoties ar ģimenes ārstu.

Dzirdi bērniņam vajadzētu pārbaudīt arī tad, ja nākas slimot ar vidusauss iekaisumiem.

Taču ne tikai bioloģiskās dzirdes kvalitāte ir vienīgais un absolūtais rādītājs pareizai un labai valodas un runas attīstībai. Ļoti svarīga ir fonemātiskā dzirde, kura saklausa skaņas vārdos, cilvēka runā. Fonemātiskā dzirde nodrošina to, ka bērns saklausa, kura skaņa pēc kuras ir vārdā un vārdu var uzrakstīt pareizi (māja nevis jāma). Izlasot burtiņus, spēj tos saliedēt vienā veselā vārdā, saprast izlasīto vārdu.

Kā var trenēt, vingrināt fonemātisko uztveri? Ikdienā noder pavisam vienkārši paņēmieni:

  • pastaigas laikā aiciniet bērnu klausīties un pateikt, ko viņš dzird (rūcienu, gaiļa dziesmu, vējš šņāc);
  • mājās jautājiet, kur skan radio (istabā, virtuvē);
  • dziedot mainiet balss skanējumu (augstu – smalki, zemu – rupji), lai bērns arī tā pamēģina;
  • dziediet kopā ar bērnu un ritmiski soļojiet vai plaukšķiniet, tā bērns saklausīs ritmu;
  • spēlējiet "Klusos telefonus": iečukstiet bērnam kādu vārdiņu vai īsu teikumu, lai viņš atkārto;
  • paklaudziniet un lieciet bērnam noteikt, kas šo skaņu taisa, kur skaņa rodas;
  • lieliski derēs "Kuģu lādēšana": izvēlēties kādu burtu un sakiet vārdus, kuri sākas ar šo burtu (metam bumbu viens otram, tas trenēs arī kustību koordināciju);
  • lielajiem bērniem (5–6 gadi) derēs dažādas vārdu spēles: Vai vārdā skan L? Kur vārdā skan Z: sākumā, vidū vai beigās? Izdomā vārdu, kura vidū ir D! Cik vārdus es pateicu (Man gribas saldējumu.)? Pasaki 3 vārdus! Nosauc vārdu, kurā skan Ā;
  • grāmatu lasīšana: bērnam jāsadzird un jāsaprot, ko lasa vecāki. Atcerieties vienmēr pajautāt vai pārrunāt, ko bērns dzirdējis un sapratis no lasītā.

Palīdzēsim bērniem klausīties, saklausīt, padarīt vēl interesantāku un bagātāku viņu skaņu pasauli!


LMA vadītāja, logopēde Ilona Tropa

Ilona Tropa

Logopēdi tiekas seminārā Brenguļos, 14.09.2010

Logopēdi tiekas seminārā Brenguļos14.septembra rītā gan ar velosipēdiem, gan sabiedrisko transportu, gan personīgajiem auto Beverīnas novada Brenguļu sākumskolā satikās gandrīz 20 Valmieras pilsētas un apkārtējo novadu izglītības iestāžu logopēdi, lai dalītos pieredzē, kā notiek apmācība bērniem, kuriem ir īpašas vai speciālas vajadzības. Skoliņas direktore Sandra Kaufmane iepazīstināja mūs arī ar skolu, tās aktivitātēm.

Logopēdijā liela nozīme runas un valodas attīstībā ir arī domāšanas, uzmanības, atmiņas, iztēles, skaņu uztveres un fizisko spēju veicināšanai, tāpēc vērtīga bija mācību materiālu, attīstošo spēļu, fizisko aktivitāšu atribūtu demonstrēšana. Skola iesaistās dažādos projektos, kuru rezultātā iegūtas bērnu attīstībai vērtīgas lietas. Lai brīvais laiks nebūtu jāpavada dīki sēžot solā vai bezmērķīgi skrienot pa skolu, gaitenī un rotaļu centrā ir vesels klāsts, kā interesanti sagaidīt nākamo stundu vai autobusu uz mājām. Ir skanošā bumba, līdzsvara šūpoles, lielās, lēkājošās bumbas, garās kājas, velosipēdiņi, kā arī spēles domāšanas, atmiņas, skaņu un ritma uztveres, koordinācijas attīstīšanai, dabas iepazīšanai.

Skolai blakus jaunuzceltajā centrā “Kaimiņi” logopēdes laipni sagaidīja un gida pienākumus veica Zeltīte Munce. Apskatījām gaumīgi iekārtoto ēku, kurā ir arī bibliotēka, telpas novada speciālistiem un sporta zāle.

Semināra turpinājums notika “Kaimiņu” Dzeltenajā zālē. Logopēdi vienojās par trim 2010./2011.mācību gada galvenajiem uzdevumiem: pieredzes apkopošanu, sadarbību un netradicionālu pieeju apmācības procesā. Apspriedām un pieņēmām darba plānu, kurš tika veidots balstoties uz iepriekšējā seminārā logopēdu anketās izteiktajiem priekšlikumiem, vēlmēm.

Iepazināmies ar kolēģu darba vajadzībām iegādāto metodisko literatūru un materiālu apkopojumu pirkstiņu spēlēm.

Paldies logopēdēm par atvēlēto laiku kopīgam darbam! Paldies mūsu sadarbības partneriem: Sandrai Kaufmanei un kolektīvam, Austrai Blīgznai–Vīķei, Zeltītei Muncei, Ingunai Vilkai, Gatim Zvirbulim un atsaucīgajam Beverīnas novadam!

Nākamo tikšanos plānojam oktobrī, lai pārrunātu konkrētus ar logopēdiju saistītus likumus un noteikumus, kā arī uzklausītu uzaicinātā speciālista viedokli par kustību un fizisko aktivitāšu nozīmi bērniem ar runas un valodas traucējumiem.








LMA vadītāja, logopēde Ilona Tropa

Ilona Tropa

Valmieras pilsētas un starpnovadu LMA iesaka: seminārs, 14.09.2010., Brenguļu sākumskolā

Iesakām2010.gada 14.septembrī pl.11.00 Beverīnas novada Brenguļu sākumskolā notiks seminārs Valmieras pilsētas un apkārtējo novadu logopēdiem "Iekļaujošā izglītība un bērni ar speciālām un īpašām vajadzībām".

Pieteikties pie Logopēdu metodiskās apvienības (LMA) vadītājas Ilonas Salnas līdz: 12.septembris, pl.18.00.


LMA vadītāja, logopēde Ilona Tropa

Ilona Tropa

Valmieras un apkārtējo novadu logopēdu atkaltikšanās!

Valmieras un apkārtējo novadu logopēdu atkaltikšanās!Šī gada augusts mums nesis patīkamas ziņas. Pēc gada pārtraukuma atkal tikās logopēdi savā metodiskajā apvienībā (LMA). Tas priecē, jo tikai kopā var paveikt ko reālu.

Prieks bija 26.augusta rītā Valmieras 5.vidusskolā satikt kolēģus tik kuplā pulkā, bijām vairāk nekā 20 pilsētas un apkārtējo novadu izglītības iestāžu logopēdes! Paldies katrai par atvēlēto laiku kopējai tikšanās reizei!

Izglītības darbinieku gadskārtējā konferencē Valmieras kultūras centrā arī 4 logopēdu darbs novērtēts ar Latvijas Republikas Izglītības un zinātnes ministrijas apbalvojumu. Sirsnīgi sveicam un vēlam panākumus turpmākajā darbā Valmieras valodas terapijas centra logopēdei Ilzei Vītolai, PII “Sprīdītis” logopēdei Gaidai Bērziņai, Valmieras Viestura vidusskolas logopēdei Aijai Bērziņai un Valmieras pamatskolas logopēdei Gitai Baltajai!

Tikšanās noritēja, kaļot plānus nākotnei un apspriežot darāmo jau tuvākajā laikā. Katra logopēde nelielā anketā izteica savus ierosinājumus, lai varētu mērķtiecīgāk veidot profesionālo sadarbību, tādā veidā papildinot zināšanas un mācību materiālo bāzi ikdienas darbam, kā arī sadarbību ar pašvaldībām. Galvenos akcentus liksim uz dažādo pieeju bērnu apmācībā, arī netradicionālām metodēm. Nopietni plānosim kopēju brīvā laika pavadīšanu, sportiskās aktivitātes.

Nolēmām Starptautiskajā Logopēdu dienā apsveikt kolēģus pensionārus, tādējādi pateicoties viņiem par ieguldīto darbu.

Vienojāmies par izbraukuma semināru septembrī, lai iepazītos ar iekļaujošās izglītības reālo darbību un pedagogu pieredzi šajā jomā kādā lauku skoliņā.

Tā kā aizvien biežāk vispārējās izglītības iestādēs mācās bērni ar īpašām un speciālām vajadzībām, tad neiztikt bez logopēda gudrās galvas. Aicinām uz sadarbību izglītības iestāžu vadītājus un pašvaldības, lai rastu iespēju kvalitatīvam logopēda darbam ikvienā mācību iestādē. Labprāt konsultēsim par optimālo darba apjomu, materiālās bāzes izveidi un kabineta iekārtošanu, lai bērni saņemtu profesionālu palīdzību un augtu veseli un radoši.

Metodiskās apvienības biedru kontakti un aktuālā informācija būs atrodama portālā logopedija.eu.





LMA vadītāja, logopēde Ilona Tropa

Ilona Tropa